Ja mēs pieņemam, ka pieaugušais ir tas, kurš zina bērna „laimes formulu”, tad, laimes sasniegšanai, bērna uzdevums ir paklausīt pieaugušajam. Un pieaugušo uzdevums ir pēc iespējas ilgāk pasargāt bērnu no priekšstatiem par parādībām, kas „laimīgajā bērnībā” neiederas, piemēram: nāve, slimības, seksualitāte u.c. Respektīvi, jo mazāk bērns zinās, jo laimīgāks būs. Taču piekļuve internetam ir radikāli mainījusi situāciju. Bērni var piekļūt informācijai, kas pēc būtības nav radīta un domāta viņiem, jo vecāki bieži neseko līdzi tam, ko bērni internetā dara. Savukārt vecāki internetā iegūst informāciju par “bīstamo ārpasauli”, kas liek pieaugt viņu bailēm par bērnu drošību. Lekcijā spriedīsim par to, kurš audzināšanas stils ir atbilstošākais minētās problēmas risināšanai.